Bakterioloģijas grupa veic klīniski slimo un nobeigušos dzīvnieku, putnu, zivju un bišu bakterioloģisko izmeklēšanu, kā arī  izdalītās bakteriālas mikrofloras rezistences noteikšanu pret medikamentiem. Testēšanas sfērā ietilpst arī sanitāri higiēnisko un vides paraugu, ka arī lopbarības kvalitātes mikrobioloģisko rādītāju noteikšana. Nozīmīgu vietu grupas darbā ieņem  izmeklējumi, kurus veic saskaņā ar dzīvnieku infekcijas slimību Valsts uzraudzības plānu un antimikrobiālas rezistences (AMR) monitoringa ietvaros. Vēl  viens no grupas darbības virzieniem ir mikoloģiskie izmeklējumi – dzīvnieku mikožu un dermatomikožu ierosinātāju noteikšana. Darbā tiek izmantotas klasiskās izmeklēšanas metodes, kā arī Eiropā un pasaulē atzīti standarti. 

Medicīnas mikrobioloģijas grupā tiek veikti visa veida mikrobioloģiskie izmeklējumi cilvēka klīniskajā materiālā. Ir arī unikāli izmeklējumi – tādi kā ūdens, nomazgājumu izmeklējumi uz legionellām, kurus Latvijā iespējams veikt tikai Institūtā “BIOR”. Notiek sadarbība ar slimnīcām, ambulatorajām medicīnas iestādēm, kā arī ar individuāli praktizējošiem ārstiem.

Mikrobioloģijas grupas darbinieki veic ūdens, pārtikas produktu, kosmētisko līdzekļu un vides paraugu mikrobioloģisko testēšanu. Grupai ir plašākā akreditēto pārtikas produktu mikrobioloģisko metožu sfēra Latvijā.

Mikroorganismu genoma izpētes grupa darbojas vairākos virzienos. Laboratorijās tiek veikti pārtikas produktu un vides mikrobioloģiskā piesārņojuma, kā arī veterināro paraugu izmeklējumi ar molekulārās bioloģijas metodēm. Laboratorijā iespējams veikt pilna genoma sekvenēšanu, kas ir modernākā pieejamā mikroorganismu raksturošanas metode un sniedz daudzveidīgu informāciju par baktēriju virulences faktoriem, antimikrobiālās rezistences gēniem un mikroorganismu savstarpējo ģenētisko radniecību. Institūts “BIOR” pirmais Latvijā ir uzsācis pārtikas izcelsmes infekciju uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu, izmantojot pilna genoma sekvenču analīzi. Papildus patogēnu diagnostikai tiek nodrošināti arī ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) laboratoriskie izmeklējumi pārtikas produktos un dzīvnieku barībā, kā arī dzīvnieku īpašniekiem tiek piedāvāts noteikt liellopu ģenētisko izcelsmi. Paralēli diagnostiskajai testēšanai grupas speciālisti aktīvi piedalās dažāda līmeņa zinātnisku projektu realizācijā.

Parazitoloģijas grupa veic plaša spektra pārtikas produktu un veterināro paraugu parazitoloģisko izmeklēšanu. Grupai ir plašākā akreditēto parazitoloģisko metožu sfēra pārtikas produktu un veterināro izmeklējumu jomā Latvijā. Grupas eksperti sniedz konsultācijas par pārtikas produkcijas kvalitātes jautājumiem parazitoloģijas jomā, kā arī veic valsts struktūrā strādājošo un citu interesentu apmācības.

Patoloģijas grupā strādā augsti kvalificēti speciālisti dzīvnieku patoloģiju novērtēšanā ar patologanatomiskām, histoloģiskām, morfoloģiskām metodēm, kā arī bioķīmisko analīžu veikšanā. Pēc pasūtītāju pieprasījuma vadošie eksperti izdara slēdzienu par konstatēto patoloģiju un komentē tās cēloņus, kā arī konsultē par bioķīmisko izmeklējumu rezultātu iespējamo saistību ar dzīvnieku veselības stāvokli. Nozīmīgu vietu grupas darbā ieņem dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju kompleksā laboratoriski diagnostiskā uzraudzība ar apstiprinošajām metodēm un aizliegto dzīvnieku izcelsmes olbaltumu komponentu klātbūtnes kontrole dzīvnieku barībā ar mikroskopijas metodēm.

Seroloģijas grupa veic dzīvnieku un putnu asins, govs piena un atsevišķos gadījumos arī cūku gaļas sulas un putnu olu dzeltenuma paraugu izmeklēšanu ar dažādām seroloģiskajām metodēm, nosakot antivielas pret dažādu infekcijas slimību ierosinātājiem, un dažos gadījumos arī pēcvakcinācijas antivlielas. Tiek veikta arī agrīna grūsnības diagnostika asins un piena paraugos govīm, kazām un aitām.

Virusoloģijas grupa ir vienīgā vieta Latvijā, kur tiek veikta vīrusu izcelsmes dzīvnieku infekcijas slimību ( t.sk. zoonožu) laboratoriskā diagnostika, pielietojot visas virusoloģijas jomā biežāk izmantotās metodes. Laboratorijā vīrusu noteikšana klīniskajos un patoloģiskajos dzīvnieku izcelsmes paraugos notiek, izmantojot kā diagnostiskos skrīninga testus (imūnfermentatīvās analīzes (ELISA), imūnhromatogrāfijas metode), tā arī veicot komplicētas apstiprinošās virusoloģiskās analīzes, izmantojot dzīvās bioloģiskās sistēmas – šūnu kultūras. Daudzu slimību laboratoriskās diagnostikas shēmās ir iekļauta vīrusu noteikšana ar specifiskām molekulārās bioloģijas metodēm, piemēram, ar polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR). Molekulārās bioloģijas metodēm mūsdienu laboratoriskās diagnostikas praksē ir arvien pieaugoša nozīme precīzā un ātrā iespējamā slimības ierosinātāja noteikšanā. Nozīmīgu vietu grupas darbā ieņem dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju kompleksā laboratoriski diagnostiskā uzraudzība ar ātrajiem testiem.